Brīvība un visatļautība, paklausība un robežas. Kā to skaidro Valdorfa pedagoģe

Pieci galvenie bērnu protestu iemesli un kāds sakars nepaklausībai ar režīmu
Par to, ko nozīmē termini brīvība un visatļautība, ko mēs, vecāki, visbiežāk saprotam ar bērna nepaklausību, kāpēc ir tik svarīgi ievērot noteiktu dienas ritmu, kas ir robežas un kāpēc vecākiem savām atvasēm jāsniedz iespējami daudz mīlestības un uzmanības, stāsta pirmsskolas vecuma bērnu Valdorfa pedagoģe Iveta Rubīna.
“Mana pirmā profesija bija saistīta ar mākslu. Uz šo profesiju mani atveda mani bērni. Toreiz, pirms aptuveni 22 gadiem, meklēju ko atšķirīgu no tā laika standarta skolas un atradu Valdorfa skolu. Kopā ar saviem bērniem to iemīlēju un paliku strādāt šajā jomā arī tad, kad mani bērni izauga. Kad jau biju kļuvusi par pedagogu, man radās vēl viena liela interese un mīlestība – psiholoģija. Tad nu es biju izvēles priekšā – pirmsskola ar bērniem 2–7 gadu vecumam vai tomēr psiholoģija – darbs ar pieaugušajiem.”

Brīvība un visatļautība, paklausība un robežas. Kā to skaidro Valdorfa pedagoģe
Kā jau zinām, pie psihologa dodas cilvēks, kuram ir kāda sāpe, no kuras ir vēlme atbrīvoties. Tāpēc es izlēmu – strādāšu ar bērniem, lai viņiem dotu visu vislabāko, un viņiem dzīvē nebūtu jāapmeklē psihologs, mēģinot atbrīvoties no bailēm, vainas apziņas, neticības saviem spēkiem, pašvērtējuma trūkuma u.t.t. ,” par sevi stāsta Rubīna.
Mūsdienās daudzi vecāki saskaras ar bērnu nepaklausību. Rubīna rosina, pirmkārt, padomāt, ko tas nozīmē – klausīt? “Manuprāt, brīdī kad bērns rīkojas ne tā, kā mēs esam ieplānojuši, viņš pauž savu gribu. Ne vienmēr bērna griba sakrīt ar pieaugušā gribu. Mans uzdevums ir izprast, kāpēc tā?

Esmu novērojusi, ka bērns savu protestu vecākiem izpauž tādu iemeslu dēļ:

  • dienas režīma neesamība;
  • robežu trūkums;
  • jēdziena “brīvība un visatļautība” pārprašana;
  • bērna iesaistīšana pieaugušo lēmumu pieņemšanā;
  • un svarīgākais – beznosacījumu mīlestības un cieņas trūkums.

Runājot par dienas režīma nepieciešamību, Iveta Rubīna uzsver, ka noteikts dienas ritms sakārto bērna iekšējo būtību. “Ritms ir zāles, ar to bērnu var pat izārstēt! Ir daži jaunie vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jāpielāgojas viņu ritmam – guļam līdz pulksten 11, pusdienlaiks četru stundu garumā, naktsmiers sākas, kad bērns pats “nolūzt” ap pusnakti un tamlīdzīgi. Šādi dzīvojot, ar laiku bērns kļūst slims – sākotnēji emocionāli, pēc tam arī fiziski. Ja bērnu neradina dzīvot pēc saules ritma, agrāk vai vēlāk, viņš sāk nīkuļot,” uzskata Iveta Rubīna.

Valdorfa pedagoģes ieteikts dienas ritms bērndārzniekiem

  • Celšanās ap pulksten 7.
  • Brokastis laikā no pulksten 8 līdz 8.30. Šajā laikā, pēc pilnvērtīgām brokastīm, bērnam var iedot kaut ko saldu – svaigus vai žāvētus augļus, medus ūdentiņu.
  • Pēc tam seko aktīvā dzīve, tas nozīmē – rotaļas, spēles un noteikti gara pastaiga svaigā gaisā.
  • Pusdienas laikā no pulksten 12.30 līdz 13, kas ir dienas pamatīgākā ēdienreize. Šajā laikā noteikti ir jāiztiek bez saldumiem, jo no tiem bieži nenāk miegs.
  • Diendusu vēlams pagulēt laikā no pulksten 13.30 līdz 15.
  • No pulksten 15.30 līdz 16 ir launaga laiks. Laiks saldumiem! Pankūkas, augļi, maizīte ar medu vai ievārījumu u.t.t.
  • Pēc mielošanās launagā, atkal sākas aktīva dzīve. Vislabākajā gadījumā – pastaiga svaigā gaisā.
  • Vakariņas tiek plānotas laika posmā no pulksten 18.30 līdz 19. Ēdam dārzeņus, graudaugus, bet nekādā gadījumā saldumus, jo no tiem bērns paliek mākslīgi aktīvs, tas ļoti apgrūtina iemigšanu.
  • Kad klāt naktsmiers, iemigšana būtu ieteicama laikā ap pulksten 21-21.30. Šeit svarīgs ir vakara rituāls. Jau ap pulksten 20 varam pieklusināt gaismas, sākt kārtot mantas, doties vannā un lasīt vakara pasaku, klausīties vecāku dziedātās šūpuļdziesmas. Ja vecāki paši aktīvi darbojas, tad nevar gaidīt, ka bērns labprāt ies gulēt, ja apkārt ir tik daudz kā interesanta. Ir jārada īstā noskaņa, tad gulētiešana sagādās patiesu prieku visai ģimenei.

Starp robežām, brīvību un visatļautību, un beznosacījuma mīlestības burvju spēks
Kas tad īsti ir robežas, retoriski vaicā pedagoģe, tūliņ pat paturpinot – tie ir konsekventi noteikumi jeb lietu kārtība, kura nekad nemainās. Piemēram, telpās tiek valkātas čības, ārā – zābaki, dienā kleita – naktī pidžama. Kad viens runā, otrs klausās, ēšana notiek pie galda, sēdēšana – dīvānā. Bumbas spēle – pagalmā, hokeja spēle – pagalmā, skriešana – pagalmā…

Lai robežas darbotos, pirmkārt, vecākiem ir jābūt par paraugu, otrkārt, vecāku starpā ir jābūt konsekvencei – noteikumus ievēro visi, tos atgādina gan tētis, gan mamma, uzsver IvetaRubīna.

Bet kas ir brīvība un visatļautība? Šobrīd mums tiek piedāvāti tik daudzi ceļi, ka nevar īsti saprast, kurš ir patiesības ceļš un kurš maldu. Daudzi vecāki pārprot šos divus ļoti vienkāršos jēdzienus – brīvība un visatļautība. Bērns droši jūtas brīvībā ar robežām, bet slikti jūtas visatļautībā, skaidro pedagoģe.

Bet kā ar lēmumu pieņemšanu? Iveta Rubīna atzīst, ka šobrīd ļoti moderni ir jau kopš mazām dienām prasīt bērna viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, ko ģērbsi, kurp dosimies, ko ēdīsi, vai šodien iesim pastaigā u.tml. Visi šie jautājumi rada bērnā nedrošību un nepārliecinātību, jo tā ir liela atbildība – pieņemt lēmumu, kaut arī tikai par sevi. Bērnam lēmumus nav jāpieņem!

Lēmumu pieņemšanai bērnus gatavojam pakāpeniski. Pirmais, dodam izvēlēties vienu no divām iespējām, piemēram, šīs vai tās zeķubikses, to vai citu kleitu. Ap pusotra gada vecumu varam piedāvāt bērnam izvēlēties starp tādas vai citas krāsas krītiņu. Jāsaprot, ka mazus bērnus pārlieku uztrauc lielais mantu vai izvēļu daudzums, uzsver Rubīna. Tas pats attiecas, piemēram uz situāciju, ja bērns pastaigas laikā nevēlas iet tur, kur ved mamma. Pieaugušais vienkārši zina, kurp vajag doties un bērns šai pārliecībai seko. Jāatšķir, protams, dažādi bērnu vecuma posmi. Ap gada vecumu, bērni vienkārši iet, jo ir iemācījušies staigāt, viņiem nekāda mērķa nav. Ap divu gadu vecumu ir “nē” periods, kad uz visu piedāvāto, atbilde ir “nē”, lai gan tam nav nekāda sakara ar mammas izvēlēto virzienu. Savukārt vēlākā vecumā jau laikus vajadzētu uzklausīt bērnu par viņa mērķiem, par vietām , kur viņš vēlētos nokļūt, uzskata Valdorfa pedagoģe.

Vaicāta, kā Iveta Rubīna izprot tik bieži dzirdētos terminus “beznosacījuma mīlestība un cieņa pret bērnu“, viņa apliecina: “Šodien ļoti daudz varam lasīt par šo beznosacījuma mīlestību, bet, vai spējam to realizēt dzīvē? Vai tu mīli savu bērnu tādu, kāds viņš ir? Kad bērns dusmojas, kad klaigā, kad rīkojas gluži citādāk kā patiktu tev… Vai tomēr neesi radījis priekšstatu par to, kādam ir jābūt tavam bērnam?”

“Jau šodien, audzinot bērnu, vecumā līdz septiņiem gadiem, iesaku atcerēties, ja bērna griba netiks lauzta pirmajā septiņgadē, tad augot, viņa griba kļūs tikai spēcīgāka. Tā kļūs mērķtiecīga, pozitīva un konkurētspējīga, saglabājot cieņu pret apkārtējiem. Mīliet un cieniet savus bērnus! Atcerieties, jau no piedzimšanas brīža, bērns ir personība!

Vienmēr ir jāatceras, ka katrs bērns ir individuāls un neatkārtojams. Tādēļ nereti labākais risinājums ir individuāla saruna ar abiem vecākiem. Tā var atrisināt dažādas samilzušas problēmas, pielietojot gluži vienkāršas metodes. Par vecākiem mēs nepiedzimstam, par vecākiem mēs mācāmies kļūt katru dienu,” uzsver Iveta Rubīna.
Kultūra un izklaide – cik tā piemērota maziem bērniem
Rubīna piekrīt, ka mūsdienās tiek piedāvātas tik daudz un dažādas izklaides bērniem, ka vecākiem nav viegli saprast, kurp ar bērniem doties. Ir tik daudz pasākumu, kur ir liels troksnis, pārmērīga skaņu un gaismu efektu maiņa, ļoti ātra darbību maiņa ar domu noturēt bērna uzmanību. Ir jāatceras, ka katram bērnu vecumposmam ir savs uzmanības noturības ilgums. Ne velti maziem bērniem sāk stāstīt īsās pasakas – ap 3-4 minūšu garas, lasot tās lēnā gaitā. Tikai ap 5,5-6 gadu vecumu var sākt stāstīt garās pasakas ar sarežģītiem sižetiem.

Gluži tāpat ir ar izrādes garuma uztveres spēju. No pusotra līdz trīs gadus veciem bērniem piemērotas ir īsas izrādītes, ap 5-7 minūtēm garas. Lielākiem bērniem – vecuma posmā no trīs līdz septiņiem gadiem piemērotas ir jau 20-30 minūtes garas izrādes.

Iveta Rubīna stāsta, ka patlaban ar domubiedriem ir tapusi izrāde “Kaķīša dzirnaviņas” (biļetes var iegādāties šeit http://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/lellu-luga-kakisa-dzirnavinas-206900/) , kur sākumā paredzēta praktiska darbošanās. Bērniem ir svarīgi mācīties darbību cēloņsakarību un darbības jēgu. Piemēram, pirms izrādes plānots graudu malšanas pasākums, kur katrs bērns var samalt savu saujiņu graudu un paņemt to līdzi uz mājām, lai kopā ar vecākiem varētu izcept kādu kārumu. Tādejādi, bērns pats var piedzīvot brīnumu – kā no graudiņiem rodas milti un kā no šiem paša maltajiem miltiem var pagatavot ko gardu sev un ģimenei.

“Izrādē aicinām bērnus dzirdēt dabisku balsi bez mikrofoniem, dabiskus mūzikas instrumentus. Šo izrādi iesakām bērniem vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem, stāsta Rubīna, kura arī pati tēlos izrādē, bet teicēja un mūzikas atskaņotāja būs Sarmīte Gurgāne.

Lūk, te mazs ieskats izrādē, kas pirmizrādi piedzīvos 18. februārī, tējnīcā “Materia” Mūkusalas ielā 17, Rīgā.

Leļļu luga “Kaķīša dzirnaviņas” pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem

Pasakas “Kaķīša dzirnavas” galvenā tēma ir pazemīga dvēsele ar tās nepretošanos ļaunajam, dvēsele bez atriebības, kas nepiemin ļaunu.
Šīs pasakas galvenā vertība ir labestīgums. Lai arī kas notika ar kaķīti, lai arī kā ar viņu izrīkojās, tas bija labs pret citiem un palika nemainīgs. Citu vērstais ļaunums pret viņu neizraisīja pretreakciju. Beigās kaķītim viss labais tomēr atmaksājās. Atziņa – pret ļauno vajag cīnīties tikai ar labu.

Lugā izmanto speciāli darinātas lelles un dekorācijas. Uzvedums tiek pavadīts ar dzīvo mūziku liras, balss un flautas skanējumā. Tas viss kopā ir kā īpašs piedzīvojums mazajam bērnam. Pirms lugas būs radošā darbnīca, kur katrs mazais dalībnieks varēs praktiski iejusties meldera ādā un saņems īpašu pārsteigumu sev līdzi, ko pats būs darinājis.

Muzikālais izpildījums un teicēja: Sarmīte Gurgāne

Tēlojums: Iveta Rubīna

Uzņemsim izrādē līdz 20 bērniem un tad biļešu pārdošana tiks slēgta.

Norises datums: 18.februāris

Norises vieta: Tējnīca “Materia” Mūkusalas ielā 17, Rīga
kaisadzirnas2 kaisiadzirnavas3 kakisadzirnavas1 kakisadzirnaviajs5

Brīnumu Zemes rudens jaunumi

Liels paldies gan eņģeļiem, gan visiem meistariem, kas ir labiekārtojuši mūsu vidi. Guļamistabā ir ielikta jauna grīda, atjaunots sienu krāsojums un noformēta loga aile. Paldies bērnu ģimenēm par leļļu gultas, matraču un veļas darināšanu.
Paldies vecākiem, kuri, uzsākot darbu, palīdzēja uzkopt telpas un dārzu.
Paldies meistariem par jaunajām palodzēm, cepamo plītiņu un kasti koka materiāliem rotaļu telpā.
Paldies visām ģimenēm, kuras dalās ar lauku labumiem! Paldies vecākiem par atnesto Stollar sulu spiedi- tagad katru launagu varam iesākt ar svaigi spiestas sulas baudīšanu!img-20160921-wa0001
Pagalma darbiem rūķis ir sagādājis ķerras un jau ir pasūtīti fiskars grābekļi.
Dārzā pārbūrušās arī ūdens mucas, kuras ir ļoti nozīmīgas smilšu kastes darbos.
Tās tagad vizuļo zeltainā krāsā- kā jau īstā Brīnumu Zemē.

Pakāpeniski mūsu kolektīvā iejūtas divi jauni bērni.

No 19. septembra esam eņģeļa Mihaela svētku noskaņā. 30. septembrī grupā, bērnu lokā, bez vecāku klātbūtnes, atzīmēsim šos svētkus.

Oktobri pavadīsim rudens ražas noskaņās. Sākot ar 10.oktobri sāksies Maizes periods. Tajā pakāpeniski izdzīvosim graudu kulšanu, malšanu, mīklas mīcīšanu, cepšanu.

Periods noslēgsies ar Maizes svētkiem, kuri notiks 28. oktobrī.

Dārza svētki – ATVĒRTO DURVJU DIENA ar radošajām darbnīcām un leļļu teātris “Diegabiksis”.

Dārza svētku rītā pulcēsimies “Brīnumu Zemes” dārzā, kur bērni kopā ar vecākiem,  varēs aktīvi piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, veidot un radīt kaut ko savu. Protams, brīva rotaļa un spēle svaigā gaisā. Vecāki varēs nesteidzīgi baudīt sarunas un savstarpēji iepazīties tuvāk.

Pēc pirmās svētku daļas dārzā, visi laipni aicināti iekštelpās noskatīties leļļu lugu “Diegabiksis”.

Norises datums: 29.maijs

Norises laiks: no 9:30, leļļu luga pulkst. 11:30

Norises vieta: Rīga, Ludzas iela 63 (ieeja no Līksnas ielas 21)

Lūgums līdzi ņemt groziņu ar cienastu, kā arī maiņas apavus iekštelpām.

Aicināti visi interesenti, kas vēlās redzēt kā un kas notiek Valdorfa bērnu dārziņā “Brīnumu Zeme”.

Ieejas maksa:

Brīnumu Zeme dalībniekiem – bez maksas (jo paši aktīvi rīkojam svētkus)

Visiem pārējiem – 7 eur – 1 pieaugušais + bērns. Katram nākamajam pieaugušajam 7 eur

Uz tikšanos!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Sarunu vakars 7. oktobrī

2. daļa sarunu vakaram – balstoties uz uz Elke-Maria Rischke lekciju,kas notika Rīgā augustā.
Palikušās tēmas:
SODS UN UZSLAVA, ROBEŽAS UN KONSEKVENCES.
VAI UN KAD JĀSĀK VEICINĀT BĒRNA ĪPAŠĀS DOTĪBAS?
VIENPUSĪGAS INTELEKTUĀLĀS ATTĪSTĪBAS SEKAS u.c.

Datums: 7. oktobris – trešdiena

Vadīs: Skaidrīte Mežzaķe
Laiks: 17:00-18:30
Vieta: Ludzas iela 63, ieeja no Līksnas ielas 21
Līdzi jāņem maiņas apavus.
Bērnus, kuri vēl aktīvi nerāpo, var ņemt līdzi.
Ieeja par ziedojumiem.
Reģistrācija: brinumu.zeme@inbox.lv

IMG_1224

Sarunu vakars 23.09. balstoties uz Elke-Maria Rischke lekciju

Šī gada augustā Rīgā notika Elke-Maria Rischke vadīts nedēļas nogales seminārs. Ne visi uz to spēja nokļūt, tāpēc mums seminārā dzirdēto pastāstīs Skaidrīte Mežzaķe.

Aptuvenās tēmas:

KĀ DZĪVOT HARMONIJĀ AR BĒRNU?
IEJŪTĪGA UN CIENĪGA APIEŠANĀS AR BĒRNIEM
SODS UN UZSLAVA, ROBEŽAS UN KONSEKVENCES.
VAI UN KAD JĀSĀK VEICINĀT BĒRNA ĪPAŠĀS DOTĪBAS?
VIENPUSĪGAS INTELEKTUĀLĀS ATTĪSTĪBAS SEKAS u.c.

Datums: 23.septembris – trešdiena

Laiks: 17:00-18:30
Vieta: Ludzas iela 63, ieeja no Līksnas ielas 21
Līdzi jāņem maiņas apavus.
Bērnus, kuri vēl aktīvi nerāpo, var ņemt līdzi.
Ieeja par ziedojumiem.

IMG_02041

 

svetki

Pasākuma programma:

9:30 – 10:00 – ierašanās
10:00 – koncerts
( Latvijas Kultūras Akadēmijas zālē, Ludzas ielā 24 ), piedalās mājmācībā izglītotie bērni un bērni, kuri apmeklē mūsu dienas grupu
Radošās darbnīcas, cienasts ( “Brīnumu zemes” telpās – Ludzas ielā 63 un dārzā )
12:30 – svētku nobeigums
Līdzi ņemiet groziņu cienastam, draugus un paziņas un labu noskaņojumu!
Papildus informācija pa tālr.: 29 37 42 18
Automašīnas varam novietot Līksnas ielā un tad doties uz Kultūras Akadēmijas zāli.
Facebook.com/brinumuzeme